 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Sarkanvīna pasaulē |
| Ja nu mums asinis garšīgas šķistu, Aromāts, krāsa un buķete - ņamm, Pasaule citāda apkārt tad būtu, Kas to zin, kam tas trauc, kas tad zin, kā? Vīns būtu vājāko asinis glāzēs, Dzīres tā pat kā, ar cūkšņukuriem. Atrastu iemeslu pateikt, ka varam Galināt vājākos, liktenis šiem. Ja nu mums asinis garšīgas šķistu, Likumi liegtu? Nenieka, nekad! Cilvēks tik tad, kad tas neērti būtu, Iesaucas likumam, lai tas to glābj. Cilvēki mācītos nesavainoties, Likteni aicināt neskrietu tie, Iekārta cita un likumi cietie Citi, kas cieti, bet sarkanākie. Mīlētu tuvāko, kā lielu raugu, Vārds “gribu apēst” būt joks nešpetnam, Skatiens uz brūci – tas aizvaino draugu, Ķirurgi strādā, kad ģimene klāt. Ja nu mums asinis garšīgas šķistu, Dzertu līdz mirklim, kad vājš taptu es, Tālāk, tad mani kāds izdzertu sausu, Pasniegtu ordeni – tik – pēcnāves. 01.12.2004 |
| (01.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |