 (www.feini.lv) |
| Titanija : Dvēseles ceļojums sirds dzīlēs |
| Tumsas valdnieks saplosīja manu dvēseli. Tas paņēma to līdz savā tumšajā valstībā, Piesēja to putnam pie kājas. Mana dvēsele gribēja ar to aizlidot, Bet viņš nogrieza putnam spārnus. Mana dvēsele centās aizskriet, Bet viņš sasēja tai kājas. Mana dvēsele centās to nožņaugt, Bet viņš sagrāba tās rokas. Mana dvēsele centās tam iekost, Bet... viņš to noskūpstīja... Nākamajā mirklī mana dvēsele bija brīva. Tā centās aizbēgt, bet... nespēja. Kāda jauna vara neļāva tai iet... Vara, par kuru senāka ir tikai pati mūžība, Vara, kā priekšā pat pavasaris paliek melns un pelēks, Vara, kas katra sirdi ietin nesaraujamu alku tīklā. Mīlestības vara... |
| (15.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |