debesīs iededzas sārts vakara smaids,
noplok ikdienas sakultā steiga,
apskauj klusums, tik kluss kā vaids,
soļu čukstu skan melodija
laternu gaismā lapkritis dejo
virpulī sagriezis māsiņas lapas,
vakara reibušās domas klejo
mēģinot izdziedāt soļu melodiju
atbildu vakara degtajam smaidam
griežos kad rudens apskauta dejā,
ikdienas kokteili malku pa malkam
dzeru lai reibtu, lai aizmirstos vējā |