Kā neuzticīgs suns viņš pieglaužas tev,
un tu kārtējo reizi piedod viņam -
visu... melus, nodevību un izkušanu...
Viņš taču ir tik balts un tīrs
Mans baltais dūnu mākonis,
katru rezi no jauna atkausē manu sirdi,
Auksts, bet tu tik un tā viņu mīli.
Mīli.
Aukstu un ar visām ledus dūniņām
Lai arī
Ir reizes, kad šķiet, ka dzīve tāda arī paliks - nepabeigta un melna.... |