dzejolis no Abramenko
Mīļais,draugs šai dzīvē sūrā,
Veltu es šīs rindas tev.
Dzīvojot ar meliem pūrā,
Sakot jaukus vārdus sev.
Zinot dzīves grūto nastu
Griežos es pie tevis, draugs,
Sūtot vēstuli pa netu
Cerībā,ka būs kas jauks.
Varbūt lasot tev šīs rindas
Gribēsies par mani smiet
Bet varbūt,ka uznāks skumjas
Jeb ar dusmās projām iet.
Lai kā tas arī būtu
Tomēr dzejoli šo rakstu tev
Tā sevī vieglumu es jūtu,
Kautvai iestāstot to pati sev.
Tu šai dzīvei lauzies cauri
Lepni turot savu galvu,
Bet ae ar savu tukšo pauri
Gaidu nezin kādu balvu.
Mīļais, draugs kaut dzīvē grūti
Jāturas vien kopā būs.
Kad otra plecu blakus jūti
Visas nebūšanas grūs. |