Ātri, ka nezvēra dzīti dūmi uz augšu skrien tīti,
Cigarete man rokās, zaudēja stāju tik ātri.
Dūmi nekad ātri neskrien, cilvēki logā tik trīti,
Pasaules ātrumi ņemti, aizvakar notika šādi.
Vakar man lietus spļauj sejā, citiem tas asaras laista,
Dažam kā sidrabiņš sijā, man tas tik slienājas sejā.
Vēji un samazgas lido, nogaršot – nav tam man laika,
Lietus, vai spļāva man sejā? Kādēļ tad citiem tik maigi!
Nespējas pārvarēt sāpi, mugurkaulā dur naži –
Reimatisms ar mani spēlējas jaunība-vecis.
Kājas, kas neklausa kungu, samaņu zaudēju viegli,
Vai tad ir jāpaņem rungu? Šodien man nolija sviedri…
Rītdiena, jābūt tai labai, ārsti un hospitalēties,
Diagnoze tad būs - smagi – viegli būs tiem, kas bij pērties.
Sitiet ar brūnganu mietu, stāvoklis uzdara biedu,
Zobiņš pret zobu, acs sit pret aci, pirksti – spagetti uz skrūves. |