 (www.feini.lv) |
| Sevena : Sevi meklējot |
| Lai gan pasaule pilna iespēju, Es tomēr no tās baidos, Jo ik uz soļa, Jaunais var nest līdzi draudus. Pasaule ir skaista līdz brīdim, Kad tajā ienāk cilvēks–Evolūcijas virsotne, dabas kronis, Gan svētlaimes, gan iznīcības avots. Dzīvojot pretrunās un priekšstatos, Radot haosu un nesaskaņas, Rit laiks un dzīves viena aiz otras. Bet kas paliek? Neatbildēti jautājumi un samazgas, Kas atšķaidītas ar prieka mirkļiem Un garšīgu ēdienu paliekām. Bet kas paliek? Cilvēks esot pats savas laimes kalējs. Egoists vai konformists, Bet varbūt pofigists, Krutais vai nelaimīgais? Augsti un cēli mērķi Reizēm izplēn kā sapņu pilis Dzīvojot atkarībā no citiem Bez sava Es. Kā smilga vējā, kā lapa Tiec raustīts uz visām pusēm, Jo gribas tak smaidu, Jo gribas lai mīl. Kā atrast ceļu starp labi un kreisi, Pareizi un nepareizi? Es esmu meklētājs Un eju es meklēt sevi. |
| (31.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |