izkvēpušas tējkarotes 
samaisa tavu vientulību 
gaisa dārzos 
tu esi visvarens 
tur augšā skaiti aitas 
un apelsīnus citronkokā 
rūgtas lietus piles 
nokrīt un 
izkrīt cauri 
tavai pārdomai 
skaiti paradīzes 
jo lielākā laime ir aizmigt 
kā kaķim manā klēpī 
 
es iznēsāju piekdienas vakarus 
un svētdienas rītus 
tie nedzimst no manas esamības 
bet atdalās kā sāpes no tavas patmīlības 
 
sāpes ir dažādas 
tās noteikti katru ceturdienu 
apraud mani tev uz pleca 
jo vīrieši runā tikaiuz atvadām |