 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Atgriešanās laukos |
| Ak, atkal esmu savas bērnības laukos! Cik sen gan tos baudīt nav nācies, Ieskrienu pļavā un atmiņām ļaujos, Šķiet aukstais laiks ir šai pusē sācies. Dērētu mežā salasīt malku, Ko plītī kurināt rīt, Ātrāk būs brienot pa duļķaino valku, Kur dēles un stagari mīt. Redzu caur ūdens biezajiem duļķiem, Kā dēles dēli manas asinis sūc, Man jau nav žēl priekš tiem nabaga muļķiem, Ja jau tiem gribas, lai laimē kaut dūc. Brienu pa valka ledaino straumi, Un izbaudu dzestrumu šo, Ak, cik gan jauki ir lauki, Kamēr varam izmantot tos. Nonāku pie meža, sen te nav būts, Domāju, gan jau te viss ir kā senāk, Bet tur, kur reiz mežs bij, vien zemes rūts, Kas klāta ar celmiem un pelniem. Opā, pazuda visa burvība! Meža vietā vien pelēcīgs posts, Šajā pusē tik pa retam klīst dzīvība – Dēle, stagars un bebra nepabeigts plosts. |
| (09.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |