 (www.feini.lv) |
| Eiforija - Aleksandrs Kaija : Pelēkie sapņi |
| Kā mazs bērniņš mātes azotē, tā es savā lielumā, tagadiņ velētos tavā azotē paslēpties. Tā savā nemierā, kādu glāstu izlūgties, pār dzīvi pārlieku grūtu kur ikdiena pelēka, rutīnas pilna, bez sapņiem, un cerībām, starp rindām, un asarām nelūdzami rit,, pie sienas vakardienu, vecais pulkstenis sit. Kā mazs bērniņš mātes azotē, tā es savā lielumā tagadiņ vēlētos, tavā azotē paslēpties kādu glāstu izlūgties. |
| (12.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |