X


Feini!
(www.feini.lv)
Kika : Cik mīlestībai liels spēks...
Piecelties un iet,īstenībā tik gruuti,ja nav vairs cerības,ja vairs nekas nespēj palīdzēt,ja sāp tik ļoti sasistie spārni....
Ak,viņa piecēlās un gribēja lidot,viņa vēl nezināja,ka spārnu viņai vairs nav...Tie bija salauzti no tik smagā kritiena...
Vai var buut kaut kas šausmīgāks un sāpīgāks par mīļotā cilvēka nodevību?
Viņa juta neizsakāmas sāpes,bet cerēja,ka spārni nav skarti...Viņa nevarīgi piecēlās un sāka iet,bet tai pašā brīdī saļima,viņa saprata,ka spārnu vairs nav...Tajā brīdī viņa aptvēra to,ko līdz šim negribēja saprast,to,cik nelietīgi rīkojās viņas mīļotais cilvēks...viņa apzinājās visu,un lai cik dīvaini tas nebūtu,viņa piedeva,jo patiesi mīlēja...Meitene saņēma pēdējos spēkus,nometās ceļos un vārgā balstiņā čukstēja: "Mīļais Dievs,piedod viņam,jo viņš nezina ko dara "
Pēc šiem vārdiem viņa nokrita guļus un vēl pēdējo reizi pateica trīs tik nozīmīgus vārdus-Es Tevi mīlu!
(19.11.2007)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu