 (www.feini.lv) |
| miss digg : atmiņas par ziediem |
| āboli atraujas no zemes un iestiprinās atpakaļ ābelē, strazdi klepo, jo ir aizrijušies ar dziesmām, kas tiem lien atpakaļ rīklēs un zeme elpo uz iekšu. viss rit uz atpakaļu un es atkal esmu uz brīdi pazaudējusies. atmiņas par grāmatu lapu švīkstiem man čukst, ka es esmu daudz ko aizmirsusi un ka man jābūt labai. un es nezinu, ko lai atbildu savām grāmatām, es nezinu vai esmu izsāpējusi, jebšu apmaldījusies trejādās fotogrāfijās. rokas salst.mazliet arī pēdas. plaukstas bļodiņai pieplok zeltains sviesta gabaliņš ar brūnām pupiņām iekšā, bet tāds jau nesilda. rokas salst.laikam kaut kas ar asinsriti. vientulības skaņas jau sen neprot atrast ceļu uz vienotu ritmu,lai savirknētos kādā skaudrā balādē, varbūt tāpēc man no tās vairs nav bail. tomēr šaubīgas ēnas vēl vienmēr snaikstās un it kā starp citu pasviež idejas kā tev labāk sajukt prātā, kā nopārdot tikumu vācelīti tur vietējā lombardā. kā lai tādā brīdī neblenž savā atspulgā? kā necilāt vecās pastkartes? un tur arī viss apstājas. pamatskolas jautājumu anketa ar jautājumiem rindās, tikai neviens to kladi nepildīs, vien pati. un klusums. rokas salst.laikam kaut kas ar asinsriti. nē, ar sirdi. |
| (21.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |