Skatu tornis kāpā.
Uzpūš dzestri maigais augusta vējš.
Tavs mazais, skaisti trauslais augums, alkst pēc siltuma.
Tuvojos Tev un piesedzu.
No nebēdnīgā vēja tvēriena.
Mūsu pirksti un mūsu plaukstas.
Nejauši jauši saskaras.
Pārklājas manas plaukstas Tavām rokām.Un...
Dzimst siltuma un iespējamās mīlestības eksplozijas jūtu enerģija.
Lēni pieliecu savu seju.
Tavas pieres virzienā.
Kā vēlētos to skūpstīt!
Un domās, kopā ar vēju, čukstu Tev- MĪLU!
Tavi pirksti pēkšņi manējos satver ciešāk.
Tu teikto domās arī jūti.
Un sarksti.
Un bikli pazaudē manu acu skatu.
Mēs kopā vēlamies teikt to skaļi viens otram.
Bet kautrējamies sevis un apkārtējos.
Un....
Nepasakot neko...
Dodamies tālākā pastaigā gar jūras krastu un pa kāpām... |