 (www.feini.lv) |
| miss digg : dubultais epilogs.nobeigums |
| Bija visnotaļ agrs rīts. Nu vismaz Mārim plkst.10 bija agrs rīts. Viņš uztrausās no gultas un berzēja acis. Pēdējā laikā kaut kas nebija lāga. Acis baigi ātri nogura un no rītiem sāpēja, īpaši, ja iepriekšējā dienā bija dzerts vienalga kas alkoholisks. Nez, varbūt, ka jāiet pie ārsta. Mārim riebās.Vēl viņam riebās aukstā grīda. Nu bāc, viņš maksāja par apkuri un, lūk, šis ir tas, ko viņš par to ieguva apmaiņā. Apmetis ap pleciem frotē halātu Māris milzu soļiem aizlēca uz koridoru pēc čībām, lai kājas nepaspēj nosalt un apāvies jau tālāk rāmi šļūca uz virtuvi. Tā...Kafiju. Kaut kādas maizītes vai ko, arī varētu. Līdz ar silto kafijas smaržu Māra locekļos ielija kaut kas dzīvīgai labsajūtai līdzīgs. Nu labi, varbūt šis rīts tomēr nebūs izčakarēts. Viņš savāca savu kafijas krūzi un siermaizes un vilkās atpakaļ uz istabu. Pa ceļam viņš samanīja baltu aploksni, atstutētu pret spoguli. Pareizi, šamais kaut ko bija teicis, ka zvanīšot, viņam moš to aploksni vajadzēšot un tad Mārim būs jānones lejā, jāatstiepj līdz stūrim. Kā tad. Tagad iet ārā. Lai arī kas tur nebūtu, viņš diez ko pārliecināts par to neizklausījās, kad zvanīja, visticamāk, ka neatvilksies. Cerams, ka nē. Māris iekārtojās atpakaļ gultā, aizlika aiz muguras abus spilvenus un ieslēdza teļļuku. O, formula. Kaut kāds atkārtojums, bet vienalga. Nu vot. Vismaz beidzot normāls rīts pa ilgiem laikiem. Viņš atlaidās dziļāk spilvenā un, kozdams siermaizē paralēli strēba kafiju. Mmm. Labais.Pēkšņi uz galda sāka vibrēt telefons un pēc pāris sekundēm sāka taurēt arī uzmācīgā melodija. Nu bāc, kas TAGAD? Māris piesvempās kājās un paskatījās ekrānā. Un smagi nopūtās. Pīkstēdams un vibrēdams telefons ziņoja, ka Mārim zvana Bračiņš. |
| (24.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |