 (www.feini.lv) |
| Trusiiic : 1001. nakts pasaka |
| Naksnīgo klusumu tālumā tik jūras šalkoņa sķeļ. Viņa sauc mani, nemanot aicina pie sevis, un es ļaujos pierunāties... Domu gūzmas pa galvu jaucas, bet jūra saka "Pietiek!", nāc es Tevi mierināšu. Skatos kā vļņi balti viens pēc otra man pretī veļas, daži kā glāsti tik maigi un mīļi, citi kā pļaukas sejā sakot "Attopies taču!", bet mani tas nesatrauc, jo uz brīdi ir sirdī miers. Baidos no vientulības, bet te tā viens esmu un pašam par pārsteigumu laimīgs. Aizveru acis un ievelku pēdejo malku svaigā un naksnīgā jūras gaisa. Jāiet! Steidzīgā pasaule uz Tevi jau gaida... |
| (24.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |