 (www.feini.lv) |
| Kaiva Anna : pasmaidi.. - TU to tik reti darīji.. |
| /TU taču solīji, ka sniegs būs vienīgi mūsu../ Te nu mēs esam.. TU – tur, es vēl tālāk.. Ko mēs labu ar to dodam? Vienīgi asaras garšo vēl sāļāk.. .. un viss jau ir beidzies.. TU pārāk steidzies – Vēl nav pienākusi tā diena, Ko vēlies.. Viss.. viss ir beidzies.. Kaut nesen sācies.. Kā prāta aptumsumā jūties, Un teici, ka manis vairies.. TU taču teici kaut ko par sniegu.. Un jau likās, ka tas būs vienīgi mūsu.. Tagad tas snieg, es to redzu.. Bet te nu es esmu – viena, un asaras leju.. Es esot vislabākā.. Bet tad kādēļ pameti.. Laikam biju vienīgā, Kam redzēt lemts kā sadrupi.. Mēs jau varam dzīvot mūžīgi, Lai sagaidītu tam turpinājumu.. Bet cik gan justos mēs laimīgi, Atrazdami kādu citu, lai atkal pamestu.. |
| (27.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |