Kaķpēdiņas ceļu raksta,
Smilšu jūrā noskalo –
Tā ir tava bezrūpības nasta,
Kas sirdi atkal saldi noslogo.
Suņuburkšķi augšup slienas,
Degunus pret sauli baksta –
Tā ir tava bezrūpības maska,
Kas sirdij atkal mīļa liekas.
Zaķkāposti skābi zaļi
Izliekas kā viļņi skaļi –
Tur ir tava slēptā daba,
Kas kā patiesība laba. |