Nakts.
Nakts mūzika liega.
Ēnas pa sienām viegli ložņā,
sēžu un rakstu visu,
ko dzirdu un jūtu
šobrīd.
Nenotverto vārdu putenis
vieglām pa gaisu virpuļo.
Mēness gaismā.
Vēlas,
lai zem tiem
apsnigtu gaiši.
Mainos.
Vērot man kļūst grūti,
kaut nebūtu tik sūri.
Tik klusums man šobrīd dārgs
un neaizstājams.
Bet tas ar laiku,
ar laiku viss ir aizstājams.
Pat mīlestības bijusī..
Dvēs'lē gurdenas stīgas
ieskanās un tirpst,
tas vārda pieskāriens,
šķiet bij'
īpašs
Kaut gan, zināms,
drīz kļūs gaistošs mazliet..
Bet ēnas,
tās nezudīs nekad,
tāpat kā tās rētas,
kas rotā manas ilūziju sētas. |