 (www.feini.lv) |
| liu : Laiks, jel apstājies! |
| Neizdodas neko sarakstīt. Ir pārtrūkusi kāda stīga, tagad jāsauc meistars to atjaunot un uzskaņot. Fantāzija dus tālā sirds nostūrī un nemostas. Jā, man arī no rītiem ir tik grūti pamosties. Rūpju nasta kā dūmakains negaisa mākonis, vēstīdams par gaidāmo vētru, aizēno manu sirdi. Pats Zevs iesper savu zibens šautru manā pēcpusē! Attopies! Lietus lāses sitas sejā, krusa vaigus sārtus dara, sniegs skatu aizmiglo - tāda vētra manī plosās. Tikai mieru lūdzu, pirmoreiz tā ir mana vienīgā vēlēšanās. Apstāties. Atstājiet mani vienu un ļaujiet nedomāt, lūuuuuuuudzu. Kaut laiks apstātos. Vai tu mani dzirdi, Ziemassvētku vecīt? Mums nedeg sveces vainagā, mums pat vainaga nav, jo laika nav. Kurš vainīgs? Kā būtu, ja būtu... tad es slīktu savos bēdu plūdos. Laikam ir labi, kā ir. Būs labi. Mieru, mieru, tikai mieru. Gals nav aiz kalniem, vai ne? Nu, nu, cik bērnišķīgi tu uzvedies! Pat ar sevi sāc sarunāties! [Pažēlojiet mani!] Nožēlojami, tiešām, par vāju gars tev, saņemies. |
| (09.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |