Acis – tās melo –
Prātam pakļautas
Un ilgi mācītas
Tās sirdi nu prot nomelnot.
Lūpas – tās melo –
Smaidā savilktas,
Pret manām pavērstas
Tās melo, acīs skatoties.
Rokas – nemelo.
Slaidas, druknas, treknas?
Gludas, grumbainas vai smalkas
Aizsedz acis, aizsedz lūpas,
Paslēpj sirdi, noslēpj as’ras.
Es meloju! Jā!
Dzeja melo!
Mēs – ilgi cietušie – tā
Sevī noslēgti kā
Ieganstu raduši
Citus vainot.
Apklusti!
Caur garu runā, izdzīvo,
Katru sirdi apmīļo!
Jo mēs visi kā viens
Melojam. |