 (www.feini.lv) |
| Kika : ...pārdomas... |
| Dzīvē gadās tādi brīži,kad emocijas sakrājas tik daudz,ka pēc laika tās līst pāri visam,liekas,ka tās sāk vienkārši smacēt tevi,padara bezspēcīgu...Un lūk, tu jau sēdi bez jūtām,vienaldzīga pret visu...Paliek tikai trula sāpe,kas nekur nepazūd,tā tikai palielinās ar katru tavu dziļo nopūtu...Un tu zini,ka tevi neviens nesapratīs,tu nevari nevienam paskaidrot to,kas ar tevi notiek...Kaut gan pati visu saproti,zīmējos domas caurspīdīgām krāsām...Tu saplēs patiesību gabalos,un saviem tuvajiem,mīļajiem atklāj tikai noplēstos dvēseles gabalus... Un viņi domā,ka saprot...cenšas nomierināt ar banālām frāzēm,bet no tā vieglāk nekļūst,sāpes nepazūd...Strupceļš.Dvēseles strupceļš.Siena...Vai nu pagriezties un sākt visu no gala,vai nu nojaukt sienu atdodot savus pēdējos spēkus... No jūtām,no visa tīrā un skaidrā es saliku mozaīku...nepietiek tikai vienas detaļas...ir divi varianti,katrs no viņiem atnestu jaunas sāpes...tomēr ari jaunu turpinājumu...bet izdarīt izvēli es vel neesmu gatava...un šī nespēja izlemt guļ un sirds kā akmens un katra ieelpa rada sāpes... Aizmirst-neiespējami. Izlemt-spert tikai vienu soli...izlemība izgaisa kopā ar rītausmu...pārdzīvojumi izgaisa kopā ar zvaigžņotajām debesīm,atstājot dvēseles nogurumu sajaukumā ar cerībām... |
| (18.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |