 (www.feini.lv) |
| Koko : Viņa pamodās no sapņa kurā nomira |
| Atdevās naktij negribīgi. Bet acis aizvērās padevīgi. Jūras šalktis straujas. Neredzamas iekšējās kaujas. Klaiņojot un meklējot. Jautājot un aizmirstot. Kāds žņaudz un kauc. Pakaļ dzenās un sauc. Bailes pārņem augumu. Krampji izraisa vēsumu. Attopas uz kraujas. Varmākai ļaujas. Pamats zem kājām drūp. Un bezdibenis apkārt kūp. Izmisīgi un saraustīti. Parādās cerība atsaucīgi. Ēnas neliekas mierā. Vēl joprojām klaigā. Zemapziņas durkļi. Deniņos spiež. Viņa pamostas. Un. Un ir ikdienišķs rīts! |
| (24.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |