Skrien vārdi, domas man gar ausīm.
Vējš saka, ka tie esot dvēseles čuksti.
Paklausīt man vējam,
Kurp gan mēs ejam?
Ejam uz laimes pili
Kāds enģlīts to teic,
Un ar vietu tajā mani sveic.
Bet nezinu turp ceļu
Un likteni sev līdzi veļu.
Es maldos ejot turp,
Pat īsti nezinot kurp.
Bet enģelīts man teic-
Nemaldies, es panākšu pretim
Panākšu, lai būtu kopā,
Nezinu vai domā... |