Pastāsti man pasaku par skaistumu:
Reiz dzīvoja skaista meitene
Ar matiem kā saule
Ar lūpām kā rubīns
Slaida un aša
Kā stirna
Pastāsti man pasaku par mīlestību:
Viņa satika princi
Un iemīlējās
Sirds sitās straujāk
Kā gan princis lai spētu pretoties
Tādam skaistumam...
Pastāsti man pasaku par laimi:
Viņš uzcēla viņu
Ar savām stiprajām rokām
Uz sava skaistā zirga
Un viņi dzīvoja laimīgi
Līdz nāve tos šķirs
Pastāsti man pasaku par patiesumu
Jādzīvo godīgi
Jāmīl pa īstam
Jārunā patiesība
Jānotic pasaulei
Pastāsti man pasaku par sāpēm
Tās ir skaistas
Tās izdaiļo dvēseli
Tās atver būtību dievišķajam
Tev jābūt par tām pateicīgam
Pastāsti man pasaku par haosu
Haoss ir visa sākums
No tā radās pasaule
Haoss ir tukšums
Tas ir nekaitīgs
Nebaidies, kā var kaitēt, kas tāds
Kā nav
Pastāsti man pasaku par histēriju
Savas dusmas vajag savaldīt
Matu plēšana noved pie plikpaurības
Nepacelt balss toni
Un nedauzīt traukus
Un neizraudāt sirdi
Nomierināties
Pastāsti man pasaku par izmisumu
Tas sākas, kad beidzās pasakas
Un beidzās
Kad nāve mūs šķirs |