| Smilgu smaržu pusnaktī vējš maigi kaisa, Uz visām pusēm putekšņus gaisā viņš maisa,
 Viegla vēsma sirdsstīgas slepus tev skar.
 Kur paliek vasara, kur dzērvju balsis?
 Ir jau nakts, ziemas aukstumā noklusēta
 Viena dziesmas takts.
 
 Sapnī grimstu, atmiņu jūrās es slīkstu,
 Atvars straujā gaitā nes mani sev līdz
 Un visus tos tēlus, sāpes glabātās,
 Soļus gaidītos, bet garām laistos,
 Vien sirdsapziņa atspulgā
 Maldugunis skata.
 
 Pamosties, dusošā,
 Pamosties, sērīgā
 Sirds!
 Pamosties, dunošā,
 Vakarā līganā
 Vien, nevien.
 Neviens tevi neaiztiks,
 Nekristīs neļauts
 Neviens, neviens.
 Aiz atslēgas vārdus šos
 Lūpas vairs nenoslēps,
 Nē, nē, nē!!
 
 Tici tam, ka mēness ceļš nav tāls!
 Tici tam, ka atnāks kādreiz kāds,
 Kuram ne ar kādu varu
 Neizdosies tevi zagt.
 
 Tici tam, ko māca saules stars,
 Un sauc pretī debesīm, pāri bezgalības aizām!
 Vārdus iededz liesmā, kas žilbina,
 Dziesmā, kas atklāj...
 
 Es Tevi mīlu!
 |