* Imadžinisma iespaidā tapis dzejolis, kur atskaņas nav svarīgas, galvenais doma un tieši, precīzi izvēlēti vārdi *
Ļenganās lapas ilgojās lietu,
Jo skaistuma mīlnieki badā.
Kur vēji aizpūš,
Tur mīlnieki paliek,
Zemē guļot – vieni.
Sirds tiem apakš pēdām sit,
Un lietus tiem nogremdēja smārdā visas maņas.
Cik bezkaunīgi tā teikt-
Bet lietus nonāvējis viņus.
Tagad straume tiem liegi sūkā kaulus,
Palikusi tikai atmiņa.
Straume plūdina atmiņu ar iekāri,
Bet neizdodas tai.
Mīlnieki ir nokauti -
Bez spēka, bez goda atstāsti.
Netīras rokas aplauztiem nagiem
Berž viņu bezplakstu acis. |