Dzīve ir krustceļu bezgalīgs pinums,
Kur ceļi satiekas un šad tad arī šķiras,
Un gadās, ka reiz kāda mīļā tuvums,
Tiek atrauts nost bez mūsu pašu gribas.
Bet vienmēr līdzās atrodas tad kāds,
Kas mēģina palīdzēt pāri tam tikt,
Kaut zaudēto aizstāt nevar nekā,
Uz brīdi spēj prieku sirsniņā likt.
Un tad ir prieks, par spīti visām sāpēm,
Par to, ka līdzās ir vēl draugi tādi,
Kas neprasa "kam?" un neprasa "kāpēc?",
Tikai turas blakus un mazina sāpi. |