Sveiki!
Kā man iet?
Visai slikti
Īsāk sakot-
Ir bijis labāk.
Dzejoļus rakstu maz
Tāpēc, ka maz jūtu
Gandrīz vispār neko
Nejūtu.
Brīžiem liekas,
Ka lēnām jūku prātā
Esmu pārpildīta
Ar dusmām un naidu
Un vientulību
Bet tagad atkal
Mācos smaidīt
Pamazām,
Palēnām...
Jūtu sevī mīlestības metāllūžņus
Tādas kā atliekas
No kā liela un varena.
Pagātnē nekā daudz nav
Tagadnē vispār nekā nav
Bet nākotni es izmetu ārā
Vandos pa tuneli tumsā
Vai nu atspīdēs gaisma
Vai arī nāks vilciens
Kā būs, tā būs.
Es vairs nepalīdzu cilvēkiem.
Man nesanāca.
Sargeņģeļu padome mani atlaida.
Tagad tikai ļauju, lai viņi runā
Tas ir viss, ko viņi vēlas.
Bet kā ir ar mani?
Es sēžu laika upes malā
Un vēroju tās plūsmu
Dzīves ir tik daudz
Laika ir daudz
Daudz ir ko izšķiest.
Neatceros to laiku,
Kad jutos vajadzīga
Bet ir labi kā ir
Nekā... |