toreiz mēs varējām priecāties kopā
par dzeltenu kaut ko ārpusē logam
par dūcošu skaļo uz kamenes spārniem
par manu smieklīgo kāju
un tavu tieksmi pēc sāļā
kad modāmies otrajā rītā
un tagad mēs arī to varam
bet kaut kā ne tā kā tas bija
daudz savādāk
smaidam un dusmojam |