Esmu izdzērusi mēness sāpju dziru,
Nu dzied putni: "Liru, liru...!"
Nenomiru!
Nu viss vienaldzīgs, ko lopi mauj,
Ka tik kādu vārgo nenokauj (!)
Manās sadrupušās smaida pilīs
Noteiks to, kurš staigās, miris
atmiņās, viens zibsnis
Izgaismo brīdi, vienu sprīdi
Pāri četriem, pāri pulksteņa sitieniem svešiem,
Tik viens mirklis, kaistošs sirpis
Nocērt pagātni no nākamības
Solis - pārlaicībā
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ |