Tu kādreiz biji dzīvība
Biji
Kādreiz
Tev bija lemts mirt
Lēni un skaisti
Tev vēl bija daudz laika
Tev vēl bija jāmirdz krāsās
Tad pienāca nāve
Tā bija tik balta un tīra
Visi par to priecājās
Bet tu nomiri
Nezinādama kā tas ir
Mirdzēt krāsās
Tava asara sasala
Tāpat kā tu
Vasara ir aizgājusi
Kopā ar tevi
Saule ir izdzisusi
To pārklāja sniegs
Mana vasara ir pagājusi
Tu sajaucies ar izsmēķiem un atkritumiem
Notekcaurulē
Zini tu neesi viena tāda
Manas asaras arī neviens neredz
Tās saslušas es atstāju
Sniegā |