es klīstu ielās bez savas sejas
un kam man viņa
ja krāmi prom
tie mani mīmi
peļu slazdos
tie košie mīmi
aiz akmens tilta glabājās
es klīstu viena ar draugu lietu
tas elso manī – pakausī
tik viņš man viens
spļauj domās tīri un
maigi pēdas aizskalo
es klīstu viena
bez savas sejas
un kam man viņa ja
neredz mani vairs neviens |