 (www.feini.lv) |
| Babadura : Netēmā (par dejošanu) |
| Neuztraucieties, šodien nekādas "dziļās" domas nedraud. Tas par ko iedomājos uzrakstīt, nav par lielajām pasaules un mīlestības problēmām, bet gan par dejošanu :). Vienkārši nesen biju runājusi ar kādu savu paziņu, kurš teica, ka Dženifera Lopesa nav tā labākā latīņamerikāņu deju izpildītāja, esot labāki (kas ir taisnība, un tomēr teikt, ka viņa to dara slikti, būtu nepareizi - lai nebūtu pārpratuma, viņš to arī neteica) un vēl, ka tās visas "mūsdienīgās" dejas - breiks, modes dejas (lūdzu nejaukt ar modernajām) und R&B und tehno “pakaļu Kratīšanu” viņš necienot vispār, esot totāls sviests. Un patiesībā viņam nepatīkot dejot. Ko lai saku, cilvēks tas bija patiešām interesants, ar īpašu domu gājienu, bet ne par to runa. Man viņa tanī brīdī palika žēl. Tepat feini lappusē redzēju izteicienu, ka dejošana esot horizontālas vēlmes vertikāla izpausme (necitēju, tāpēc atvainojos netiešības kļūdās). Tas gan stāvēja humora nodaļā, un tomēr kā veci, gudri cilvēki saka, katrā jokā ir daļa patiesības. Un ziniet, man sāka likties, ka es nepazīstu cilvēkus (nav domāts vārda tiešā nozīmē, un arī ne dziļi psiholoģiskā). Es nevienu reizi savā mūžā neesmu gājusi dejot, lai iepazītos (tas nav izslēgts, bet tas nekad nebija mērķis). Es gāju dejot. Un esmu paliecināta, ka kāda daļa cilvēku nemaz nespēj iedomāties, ko es domāju zem vārda dejot - patiesi, es domāju visprimitīvāko vārda izpausmi. Man palika žēl cilvēku, kuri neizjūt kaifu, kuri nav fascinēti (patiesībā fascinēti ir vārgs izpausmes vārds priekš tā garīgā stāvokļa, kāds man ir (un es domāju, ka ne tikai man) tanī brīdī, kad simtiem, reizēm tūkstošiem ļaužu ir pārņemti ar vienu dziesmu, kas visiem vienlaicīgi skan ausīs. Kad ļaudis nevis dejo, jo ir piedzērušies, bet gan piedzērušies, jo dejo. Un tad ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks prot dejot vai nē[...] Cilvēkiem vienkārši bail kustēties pie ritma tā, kā viņi to izjūt, kā neatkarībā no viņu gribas un prāta pats no sevis kustas viņu ķermenis, tāpēc viņi saka, ka vai nu neprot dejot vai arī viņiem nepatīk dejot (nevēlos aizskart visus nedejotājus, pieļauju, ka mana teorija varētu būt nepareiza). Un tos cilvēkus, kuri aiziet uz klubu pavemt, man no sirds žēl (bez ironizēšanas) - varbūt viņi pieķers kaislīgu nakti, bet viņu "pozitīvo atkarību" spektrs nepaplašinās. Un dzīvot primitīvi ir līdz nāvei garlaicīgi. Un pat ne tas būtu tas trakākais. Tas ir tāpat kā nekad nedzirdēt mūziku - cik daudz mēs nebūtu izjutuši? PS. Un par tām visām mūsdienu dejām - tiem, kuri tās uzskata par bezgaumīgām, un dziesmas par bezjēdzīgām, ar vienādu vārdu sastāvu - vai tas nav tāpēc, ka tik liela sabiedrības (konkrētāk jauniešu) vienkārši kā mērkaķi kopē viens otram līdz, lai būtu "kūlie", bet jūs to darīt negribiet, jo esat cilvēks? Neattiecas uz visiem, bet ar mani tā bija, esmu kaut kāds panka paveids, un es ilgu laiku, lai cik smieklīgi tas nebūtu, negribēju atzīties sev, ka man patīk Britnija Spīrsa. PPS. Berlīnē notiek ikgadējais tehno festivāls. Ja kādreiz sanāk pa kādu ārzemju kanālu redzēt kaut ko no tā (piemēram pašlaik rāda izgriezumus pa kādu vācu kanālu (pašlaik neatcerots, pa kuru, bet to nav problemātiski uzzināt) darbadienās ap pusseptiņiem no rīta pēc latviešu laika), paskatieties uz cilvēkiem turp sanākušiem padejot. Un pamēģiniet viņos iejusties. |
| (18.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |