 (www.feini.lv) |
| Soleisa : Vīrs - Sieva. |
| mana sieva no rītiem mēdz pārgulēt ar dienvidiem izgulšņāt Zasulauka rokās izbeigt maigi, gaistoši svilināt sviedrus uz logu stikliem viņa ir noslēgusi līgumu ar pašu sapni un es tik ļoti gribu pieglausties manas S sievišķajam karstumam bulvārim, kurā drīkst atrasties tikai tāds gadalaiks kā nakts (Tomēr viņai ir tik stiklaini gaišszilas acis – pogas) pietiek bārstīt zelta dubļus no mutes es sapiņķerējos maldugunīs tik ļoti salst migla un es alkstu kā suns ( kuce) no mīlas līdz neprātam sapiņķerēties savās smadzenēs bet viņš kauc kā debesis aplauztiem spārniem esmu maiga tikai Dieva eņģeļiem tiem, kuri vienmēr balti bārsta uz bulvāru ceļa zebrām asins izkrāsotus skūpstus jo (redz) tas ir ceļa gals kur zeme izgaršo nāvi (Pasaules gals) BET KĀPĒC, KĀPĒC GREIZSIRDĪBA TIK GREIZI IESPIEŽ ZĪMOGU MIESĀ. |
| (20.02.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |