 (www.feini.lv) |
| Kristija : Cilvēka eksistences pamatprincipi. |
| Mums, cilvēkiem, daudz kas apkārt ir abstrakts. Tostarp ir arī dzīve un nāve, mīlestība un naids, prieks un bēdas, laime un nelaime. Šiem eksistences pamatprincipiem nav konkrētas definīcijas. Tās ir vienotas gan tieši, gan netieši un tās seko cita citai, veidojot cilvēka mūžā apļus, kas ietver sevī visu – brīnumskaisto un arī neglīto, gan arī vienkārši neitrālo. Cilvēka mūžs sākas ar dzimšanu. Tas ir dzīves sākums. Cilvēka dzīve, to katrs cilvēks raksturos un definēs savādāk, tas atkarīgs no dzīves pieredzes, likteņa, domu gājiena. Dzīves uztvere katram indivīdam ir savādāka, un tas ir pašsaprotami. Dzīvi noslēdz nāve. Tā tiek noslēgts lielais aplis cilvēka eksistencē. Protams, var teikt, ka arī pēc nāves cilvēks turpina eksistēt, tikai savādāk, bet tad tas jau ir cits aplis, kurš neietver piedzimšanu, dzīvi un nāvi. Tas ir „lielais aplis” cilvēka mūžā, bet bez tā ir arī daudzi citi mazāki. Mīlestība ir vēl viens abstrakts jēdziens, kas veido apļus un ne reti tos noslēdz naids. Visu dzīvi cilvēkos mīt mīlestība. Jau bērnībā bērns mīl. Bērns mīl savus vecākus, radus, draugus. Pieaugot bērnam, viss mainās, arī mīlestība mainās attīstoties. Cilvēks iemācās cienīt un mīlēt citus līdzcilvēkus, iemīlas pretējā dzimuma pārstāvjos jau ar cita veida mīlestību. Arī vecumdienās cilvēkā nepazūd mīlestības jūtas. Bet jāatceras, ka mīlestībai vienmēr viena soļa attālumā ir naids. Un jāsargā, jārūpējas par mīlestību, vienalga, kāda veida mīlestība tā ir, lai tikai mīlestības aplis noslēgtos dabiski, ne zaudēts, ne gremdēts naidā. Prieks un bēdas veido vēl vienu apli. Saka : nav prieka bez bēdām. Šīs jūtas arī caurvij cilvēka dzīvi, veidojot apļus, aplīšus – kā nu kurš – lielus vai mazus, niecīgus vai grandiozos izmēros. Nebūtu prieka, nebūtu bēdu, jo tad nebūtu kam beigties, nebūtu kam sākties. Prieks un bēdas ir saistīti viens ar otru. Ja nebūtu šo jūtu, dzīve reizēm būtu vienmuļa. Pie šiem apļiem var pieskaitīt arī laimi un nelaimi, jo tie ir ļoti lielā mērā saistīti ar prieku un bēdām. Tie reizēm vienkārši ir pat neatdalāmi, nešķirami. Visu cilvēka dzīvi veido daudzi dažādi apļi. Šie apļi ir kā abstrakti veidojumi. Tas vienkārši ir dzīves ritums. Cilvēka eksistences pamatprincipiem nav definīciju, jo katrs to uztver visu savādāk, redz savādākā redzes lokā, izjūt savādāk, bet tas viss ir neizbēgams un mūžīgs... |
| (22.02.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |