 (www.feini.lv) |
| Titanija : Dvēseles fotogrāfija |
| Paskatījos savas dvēseles fotogrāfijā... Reiz... reiz tā bija tik skaista, dzidra un tīra. Tiku glabājusi to mazā dzintara lādītē aiz septiņām atslēgām. Kas lika ņemt ārā un izlaist pasaules vējos? Būtu glabājusies mūžīgi, bet tagad... Tā bija izplūdusi. Migla savija krāsu pavedienus un aprises pelēkā murskulī. Stūris bija noplēsts, pati fotogrāfija saņurcīta un apdriskāta, padilusi mazliet. Un kā nu ne, pa tik daudzām kabatām tā bija mētājusies, tik daudzas rokas bija to smērējušas, brīnums, ka vispār to atguvu. Viegli tas nenācās, vajadzēja iesist pa seju puisim, kas bija aizdedzinājis tās stūri. Deguma smaka tik pretīgi kodās nāsīs... Par vēlu sapratu –bija kam degt... |
| (26.02.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |