 (www.feini.lv) |
| Kl : Vārdi. |
| Mana lirika ir kā hidrolika, Kas paceļ vairāk, nekā vārdi spēku virsū lika. Un tavās domās vērtēts tiek, vai tā laba, vai tā slikta, Vārdu krājums, gramatika, Plus vēl dzīves jēga klāt tam likta. Stop, šoreiz iztiksim bez šika, Lūk, tev patiesība plika, Kam par pamatu tiek ņemta tā sauktā vārd’ mū-zika. Nav talants vajadzīgs lai sāktu, Bet gan iedvesma, lai turpinātu, Bez uguns dzīvē dūmus tur kūpinātu, Jo vārdi radīt spēj un nīdēt, Likt vājprātīgi ciest un kvēli mīlēt, Ar roku atmest un no jauna zīmēt. Un gluži kā zvēru, ko darīt rāmu var kā jēru, Un kā ar ūdens pilienu var apdzēst degošu sēru, Es patiesos vārdos vērtības mēru. Tos izmantot neizmantoju nekad kā zābaku smēru, Bet gan kā rotu, Lai netaisno par taisnīgu samākslotu. Un, ja kāds man jaunu iespēju dotu, Es noteikti jautātu pēc baltas lapas ar otu, Jo iespējams tas ir vienīgais, ko patiesi protu - Izteikt vārdos jūtas un nebūt par skopu. Jautājumi, atbildes, gaidītie vārdi, Dzēlības, ko lolo tikai aizņemtie prāti, Visā visumā - daudz un dažādi tur aromāti, Un, ja tomēr pievērsies, Tad nedod dies', Tev nāksies kļūdīties. Tici man, vārdi par tevi ātrāk skries... Vārdi klusi, vārdi baisi, kad tu emocijas maisi. Vārdi lēti, vārdi žēli, kad tu padodies gļēvi. Kalpos vārdi par līmi, kad tu kādu mīli. Kalpos vārdi par indi, kad irs pēdējie cimdi. |
| (09.03.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |