 (www.feini.lv) |
| g.a.s. : aizsvīdis zīmējums |
| viņu istabai bija dubulti logi koka rāmjos ar gumijas blīvēm, kas savienojuma vietās jau līmējās vaļā. tie bija logi, kas pieredzējuši daudz ko pagātnē, ja var spriest pēc vietām saplaisājušās baltās krāsas uz rāmjiem. viņi bija atraduši šo istabu bez liekiem un veltīgiem meklējumiem. necerēti veiksmīgi, toreiz tas bija licies. tapetes gan nācās pārlīmēt un grīdu pamatīgi izmazgāt, un caur logiem vējainās dienās pūta vējš it kā istaba elpotu, pārdzīvojot savu ikdienu. māja bija veca un ar biezām sienām, bet viņi pielika logiem priekšā aizkarus, lai pasargātos. kā steidzoties, iespējams, lai nepazaudētu tajā laikā sapņotu sapni un noskaņojumu, viņš pakāpies uz palodzes, balansēdams uz robežas starp telpu un pagalmu nostiprināja aizkarus – baltus un tikko no iepakojuma... tikai pēc dienas viņi pamanīja burzījuma un locījuma vietas no aizmirstās izgludināšanas, bet aiz tām jaunas, pavisam vēl mazas lapas pagalma koka zaros. drīz nāks puikas no kaimiņu pagalma smēķēt zem zariem, zem mīļajiem logiem. būs kļuvis pietiekami silts, lai paslēptos skaļajās sarunās un dūmu mākoņos, sadedzinātas tabakas smaržā. viņa pasmaidīja, viņš nedaudz nokaunējies sameklēja savā rokā viņas roku, lai pievilktu sev tuvāk un noskūpstītu. skūpsts garšoja pēc pavasara un cukurgailīšiem no laukos atrastā stikla trauka, kas uz galda piedāvāja vēl našķus. viņš zināja, ja tagad spētu iziet uz ielas, pēc diviem kvartāliem viņš iegrieztos pagalmā, un klusu aizņemtos zaļās zonas krokusam ziedu, lai steigtos atpakaļ uzdāvināt viņai. tomēr viņš nespēja jaukties pa vidu sajūtām, kas viņus nupat satuvināja vairāk kā jebkurš zieds spētu vienot. enerģijas nezūdamības likums sildīja viņu sadotās rokas un viņus pašus. tā jocīgi, - viņa domāja, - vajag tik daudz notikumu un ja pastāvētu sakritības, tad arī to, lai divi cilvēki satiktos, pat sameklētu viens otru. tāda maza, romantiska domiņa, viņa sevī ielūkojās, smaidam nododot. gandrīz vienā mirklī pulksteņa rādītāji satikās sienas pulksteņa stiklotajā vēderā un istabā spēcīgāk bija saskatāma cukurgailīšu smarža, aiz loga saklausāma pavasara garša un sajūtama gultas pretestības padošanās divu cilvēku maņu lidojumam, tikai tāpēc, lai nosēstos vietā, kas sniedz tik daudz un netraucē tos, kurus pieņēmusi savā balto palagu aizsardzībā. |
| (11.03.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |