 (www.feini.lv) |
| Mortijs : Narkomāns. |
| Var iet un nesaprast. Var arī iet un neiejusties. Var likties, ka viss ir OK un ar visu aprast. Un just, ka gaisā kusties.. Viss it kā pazūd tumsā. Un galvā pagātne. Vai nav vienalga kur, bet jūsmā. Lai arī skumjas domas mani ņem.. Un atceros es domas, kad viena gāju sliedēs. Un nav jau divas īstas romas. Vien galvā viss var biedēt.. Šis teksts ir nesakarīgs. Un jēgas arī nav. Bet galvenais - lai gars Tev sparīgs. Un smaidīgs saki daudziem 'čau'.. Nav nozīmes nekādas tam manam drūmīgumam. Kaut zinu - man jau rādās. Un pakļaujos es domīgumam.. Un viss kad galvā griežās, tad asaras jau rodas. Un pašnāvība galvā spiežās. Un saprāts arī projām dodas.. Bet nelekšu es vēl no tilta. Man dzīvē vēl kas darāms. Un cenšos paslēpties es no vilta, lai arī piesaku sevi neuzvaramam karam.. Un man vienalga, kas te notiks. Vai es dzīva vai tomēr mirusi. Jo labais ļauno vienreiz noliks. Lai arī sajēga man būtu zudusi.. Jo labi cilvēki vēl pastāv, Lai arī ģēniju par laimi nav. Bet seko tikai domām manām, un ģeniāls Tu būsi jau.. Es esmu nolemts narkomāns, kas domā tikai savā garā. Un, lai ar censties var, šis māns ir tas, kas paņem mani sava varā.. Un, lai ar tumšums acīs griežas, es zinu - ir vērts dzīvot. Un nespēks prātā arī bliežas. Es - narkomāns, kam lemts glābt brīvos.. Un tādiem jau vienalga kā un kas. Ir svarīgs tas, kurš tic un saka savu. Jo tas ir jauks kā brīnums mīļš un mazs, kurš saprot, kur es šādu jēgu rauju.. Ir daudz šai pasaulē mums narkomānu. Un es jau gandrīz viena no tādiem esmu. Lai arī domas man vienmēr ir kur tālu. Es jūtu katru dzīves dvesmu.. Es esmu narkomāns, tāds īsti domīgs. Un lai ar cesties var būt rāms, mans 'es' vēl dzīvos. Dzīvos kamēr nomirs.. |
| (15.03.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |