 (www.feini.lv) |
| Vilnis : Par sajukumu |
| Smaids kā saulstariņš staro no Ances, Mati plīvo kā protuberances, Kas uz Saules ik vienpadsmit gadus. Dievam misējies-sajaucis vadus! Plusa vadu ir iegrūdis mīnusā. Tagad Ance jūt smadzeņu sīnusā Vienu vienīgu laimi un prieku, Kur lai mīļoto Anci es lieku! Viņas prieks,jūtu,laimi man nenesīs. Ak,kaut būtu es apaļš kā Mēnesis. Ances priekšā es turētos tirpis, Lai no manis kaut paliek vien sirpis! Dieviņ,izbeidz šo pretrunu farsu, Ņem un uztaisi mani par Marsu, Lai mēs nedietu šo riņķa danci. Jā,un pārvērt par Venēru Anci! |
| (19.03.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |