Klusi, dzidri izskan telpā
Vārdi, piedzimuši elpā,
Un ar īsu, skaidru skaņu,
Stāsta to, ko nepamanu.
Pastāsta par visām jūtām,
Laika gaitā sirdī gūtām,
Un ar maigi siltu toni,
Dāvina man vārdu kroni.
Vārdu kronis, pīts no frāzēm,
Aizgūtām no siržu tālēm,
Tagad, galvā uzliekot,
Dzirdu sirdi runājot.
Jau vārdi klusāki kad kļūst,
No kroņa atbalsis vēl plūst,
Vēl dzirdu es, kā sirds tur pukst -
Man sajūtas kā vārdus čukst. |