 (www.feini.lv) |
| Agelus : Es smaržu sajutu |
| Bija saulaina pirmdienas pēcpusdiena. Pēc ilgiem laikiem saule sildīja tik stipri, ka no asfalta izgaroja liekais mitrums. Tur tas karājās virs ielām kā noslēpumains zīda šķidrauts. Man tas nezin kāpēc sāka asociēties ar siltām jūnija naktīm, tik ļoti gribējās noaut basas kājas, sajust karsto asfaltu... Bet tā kā brīžiem uzpūta asais aprīļa vējš un es pastaigājos pa Kuldīgas galveno ielu, nevis siltā jūnija novakarē ar draugiem klaiņoju pa Vecrīgas ieliņām, tad es tomēr atturējos. Lēnām dodos grāmatnīcas virzienā, domāju par to, cik ļoti gribu savā īpašumā iegūt burvīgo Skalbes pasaku krājumu. Es jau tagat varu iztēloties drēgnos rudens vakarus ar lietu un vēja auriem aiz loga, kad es ieritinājusies zem segas, malkoju karstu šokolādi un lasu pasakas. Nē, es neesmu bērns, Skalbes pasakas lasa gardēži. Pēkšņi, veicot dziļu ieelpu, apstājos un stāvu, no sajūsmas apstulbusi. Vispār saprotu, ka atrodos pie puķu tirdziņa, un tā ir salda lilliju smarža, kas tik ļoti reibina, bet domās jau lidoju smaržai līdzi debesīs, vienā brīdī esmu uz vecā ķieģeļu tilta un lidoju lejā, bet ne jau lai mirtu, es apbrīnojami veikli piezemējos uz ūdenskrituma, pa ceļam sacenzdamās graciozitātē un vieglumā ar draiskajām pieneņpūkām. Atskan uzmācīga dūkoņa no somas. Brāļa balss no mobilā telefona, bet es tikai līksmā balstiņā:"Zini, es smaržu sajutu." |
| (08.05.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |