 (www.feini.lv) |
| Rolands : „Izraksts no Kritolda Šterna piezīmju klades” |
| Es esmu vilks starp daudzajiem jēriem, kuri debesīs meklē taisnību, bet nerod to. Es esmu tas, kurš spēj glābt tos no nāves. Es spēju glābt viņus pilnībā. Es pats esmu vilks no nekurienes. Es esmu pelēks kā saulē izkaltis laukakmens, bet mani zobi ir balti kā sniegs. Pietiks tikai ar vienu manu kustību, kad viss būs pateikts. Jūs acumirklī sapratīsiet, ka šis vilks glābs tumšajā nebūtībā aizgājušos jērus un piešķirs tiem medaļu par drosmi. Es izķemmēšu vinu stingro un iedzelteno vilnu, izdzenot no tās visus negausīgos parazītus. Es raudāšu par jēru senajām nelaimēm un kļūdām, kuras samilzušas un sprādzienam gatavas, drūzmējas kalna tumšākajā pusē. Es raudāšu un manas asaras kritīs uz jēru vilnām, apdedzinot viņu ādas, bet neskarot iedzelteno vilnu. Es raudāšu līdz saule rietēs un tad es došos pie miera, apsedzot sevi ar kuplo vilka asti. Es sapnī redzešu jērus, kas blēj aiz bailēm un nerod mieru. Es glābšu pazudušos un kritušos. Es dzīvošu mūžīgi zem savas pelēkās vilnas, kura mani mierinās un sildīs vēsajās ziemas naktīs. |
| (13.05.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |