Tu neizprotamus soļus
man dzīvē liec.
Savā vieglumā un bezrūpībā.
Kā netēstu akmeņu bruģi.
Debesīs iestājies akluma laiks.
Zemi apklāj polārā nakts.
Man tik salti...!
Tikai Tu turpini soļus likt.
Apkārtnē izmaiņas.
Laikā iestājas pauze.
Deg mūsu celtā māja.
Plaisā siržu tilti.
Bet Tu turpini iet un iet.
Kāds ieskatās acīs.
Cerot Tevi apturēt.
Uzspīd visumā cerību saule.
Un tomēr...
Tu turpini... |