Takstsmērs,atskaņas -atvainojiet.šī ir spontāna manu asiņu lāse - īsta un bez labojumiem.
Apsolu,ka citreiz tā nebūs.
Mēs ar Tevi satikāmies trakā vasarā -
Kad putni dziedāja kā traki un smaržoja naktsvijoles;
Kad gaisā kaijas baltās savu vēsti ķērca
Un jūraslīcī balti vilnīši gar krastu rotājās....
******
Tas,ka jūrā zivis dzīvo,bija mums ar Tevi skaidrs:
Reņģu aroms dzīvīgs katru rītu ar mums sasveicinājās.
Tas,ka mežā sēnes -arī zinājām - tās lasīt dikti bieži gājām....
Bet sārtie pīlādži no augstā pīlādžkoka - ne sūri,bet medussaldi bija...
*******
Tu pienāci pie manis kautri,
Uz pirmo satikšanos aicināji.
Man priekā traka sitās sirds,
Bet " doma laba..." - vien klusi atbildēju Tev.
********
Tā gāja vasara aiz vasaras, un atkal vasara.
Tavs cekuliņš nu allaž līdzās man.
Un ne jau tikai es un Tu,
Bet - reku - vesela futbolkomanda mums ir....
*********
Manā sirdī pulkstens nemaz nav mainījis vēl savu gaitu!
Joprojām vasara tur dzīvo,elpu tracinot kā mazu zvēriņu,
Kad Tavu cekuliņu blakus sev es pamanu....
Es vēlos ieslīgt tavās rokās - ilgi,ilgi - vienmēr!
*********
Vai Tu zini - es elpot pārstātu, ja Tevis nebūtu.
Jo naktsvijoles smaržīgās tad savu smaržu pazaudētu,
Putnu dziesmas apklustu un beigtos, un kaijas nekliegtu tad vairs,
Un jūra savus vilnīšus pret krastu nemestu tad vairs ar tādu mīļumu.
***********
Tad reņģu dziesmas aizmirstu es uz mūžiem,
Sēnes mežā sēri noslēptos,
Bet medusgaršas pīlādži par vērmelēm tad taptu....
Jo tikai Tavas zilās acis, Tavs zeltains cekuliņš ir manas dzīves elpa.....
***********
Atnāc,mīļais!Atnāc, pieliecies pie manis,
Piespied savu silto pieri man pie krūtīm.
Atnāc,savas karstās ,saldās lūpas iedod padzerties!
Apņem mani savām stiprām,mīļām rokām - ilgi,ilgi - vienmēr!
Un pavisam! |