 (www.feini.lv) |
| Sindija33 : Mūsu pēdas dzīves mutulī |
| Brīžiem nopietnais šķiet nenopietns bet nenopietnais - nopietns... Mums dzīvē ir katram savs vīnogu ķekars; Citam tas raženi salds ir un gards, Citams tāds skābens un gaudeni slābans. Vēl kādam pikants un visādi slavens. ***** Kāds savu vīnogu sirsnīgi audzē, Pulē un sauļo un mīlīgi saudzē. Rūpīgs to laista un režīmu vēro, Ik dienas līdz vīnkalnam taciņu mēro. ***** Vēl kāds par stādiņu aizmirst un gaida, Gaisā vien bēdīgas nopūtas raida; Uz sava galda tas drupačas spaida, Izslacis, izslāpis, dusmīgs no vaiga. ***** Ir, kas pie vīnogas savas, kad dodas, Dziesmas un dejas, - kur gan tam rodas?! - Ar pilnām riekšām no lejkannas lej, Un stādiņš lepn(i)s pret saulīti dej! ***** Kā smilšu pulkstenī mūsu dzīve aiztek. Kā smilšu graudi visi mūsu dzīves mirkļi - Te bija, - te nava. - Un vīnoga saldā, skābā vai rūgtā Mums katram ir vienīgā un tikai sava:) |
| (11.07.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |