Ko tu teiktu,ja es , svārkus sacēlusi,
Un kājas augstu cilādama,
Cauri rasai lēni bristu uz tavu pusi,
Ka mani gaidi - labi zinādama?
Vai mani sagaidītu tu ar plašām skavām?
Vai kautrīgs smilgu košļātu?
Vai mulsi stāvētu un lūkotos uz rokām savām?
Bet varbūt pretim skrietu, pat ar zirgu jātu?
Bet tagad... tagad tikai stāvu pļavas malā,
Atrisušās matu cirtas guļ uz manām krūtīm...
Vējš tās plivina un atnes šajā galā
Tavu smaržu, tavus skatus no mirdzošajām acīm.
Kurš pirmais plēsīs stikla sienu?
Kam pietiks drosmes doties ringā?
Kurš vairāk dzēris lauku pienu?
Es brienu tavupus, es svārkus sacēlusi...
Es , rasā kājas mērcēdama... |