 (www.feini.lv) |
| Nia Nia : Es noslēpjos... |
| Samirkušas domas lietū... Atkal tikai tālāk un tālāk, neatskatoties, Lai negribas atskatīties un sajust to, Ko tomēr reizēm jāsajūt... Turu savas plaukstas ugunī un ledū... Un bez asarām skatos debesīs. Bet jānorūdās, jo pārāk daudzas sirdis Jātur savās rokās... Varbūt nedodiet man tās- Skumju pielijušas, smagas...??? Es noslēpjos kūstošā sniegā Un laternu gaismas staru dejās.... No visiem, kas neredz tālāk par skumstošām acīm... Un neskanīgiem smiekliem. Es pazūdu...kā ūdens piles No slāpstošiem ziediem... Pazūdu no sevis, lai pietiktu spēka... Nesauciet mani atpakaļ kā vienkārši pagājušu dienu... Bezkrāsainu un klusu... Es atgriezīšos, lai nosargātu... No spēles, kuru zinu es, No labirinta kuru nedrīkst uzsākt...! Manu elpu var just tikai starp burtiem Un nebalta papīra lapām... Bet es noslēpu savu sirdi... Tāpēc tie būs tikai mirkļi. Var mēģināt nebaidīties...jo neatradīs- Neviens nav vēl jutis Kā liesmas sadraudzējas ar ūdens lāsēm Un smiltis sasalst stiklā... |
| (02.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |