 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Eņģelis |
| Viņš atnāca, lai miglā iztvaikotu, pie milzu egles atspiedies kā ēna. Viņš runāja, lai gaismu ievārdotu un bija maigs kā rīta blāzma lēna. Bet ložu krusa, kāpurķēžu dārdi un melu plūdi vienmēr turpinājās. Kā bruņas pāri palika vien vārdi, kur slēpās viņš kā trimdnieks savās mājās... Bez vēja spārnos baltos un bez stara, ne izslāpis ne mīlas atveldzējies, viņš klīda lieks un izraidīts no bara, ne īsti raudājis ne īsti smējies. Lai paliek karjeras un masku balles, kas patiesību nogalina klusi... Lai plīvo sniegavīru zaļās šalles šai lielceļā uz piekto debess pusi ! |
| (11.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |