Domu auļi,
silto vēju plūsma,
gaismas spēles koku lapās,
ienākot svešiniecei
manā dzīvē.
Kāri bikls pieskāriens,
bailes
un nezināms tālums
kā sens tuvums.
Mirklis
vēja skāvienos.
Laimes sajūta,
tuvums nezināmajā,
kā pasakā bez sākuma
un beigām,
bez prinčiem un princesēm.
Domu auļi nevaldāmie
kautrībā slēpti,
skūpsts
tuvajai svešiniecei
un dzīve...-
bez pasakām! |